2009/08/19

Grāmatveži ierosina atvieglot bartera darījumus

“Krīzes apstākļos bartera darījumu pieaugums var būtiski atvieglot uzņēmumu izdzīvošanu, tāpēc tie būtu atbalstāmi un krīzes perioda laikā pat veicināmi. Grāmatvedības noteiktās prasības pret bartera darījumiem ir pietiekoši labvēlīgas, taču lai veicinātu bartera darījumus, jāmaina ne tikai uzņēmēju, bet arī VID un citu kontrolējošo institūciju attieksme,” uzskata Latvijas vadošā grāmatvedības uzņēmuma "Baltijas Konsultantu nams" valdes loceklis un konsultants Māris Ginters.


“Šī brīža problēmas daudziem uzņēmumiem ir radušās naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Bartera darījums, savukārt, šo problēmu daļēji atrisina, jo darījumā iesaistītās personas var norēķināties ar savām precēm vai pakalpojumiem, kurus šī brīža situācijā citādi būtu grūti konvertēt,” norāda Māris Ginters.


“Bartera darījumi arī ļauj uzņēmējiem ātrāk atbrīvoties no precēm, kas uzkrājušās noliktavās, tādējādi veicinot gan preču kustību, gan arī atbrīvojot vietu jaunām precēm,” stāsta Māris Ginters.


“Laikā, kad tik daudzi uzņēmumi ir viens otram parādā, ar bartera darījumu palīdzību var mazināt vai pat pilnībā nokārtot savas parādsaistības. Kreditoram dažkārt ir izdevīgāk saņemt vismaz kaut ko, savukārt debitoram tā bieži ir vienīgā iespēja kaut kā norēķināties,” zināja teikt Māris Ginters.


“Daudzi uzņēmēji bartera darījumus joprojām uzskata par slikto toni. Šāda attieksme radās 90-gados, kad bartera darījumi bija populāri, taču vienlaicīgi liecināja arī par katra iesaistītā uzņēmuma naudas trūkumu. Ceļoties labklājības līmenim, uzņēmēji sāka no bartera darījumiem atteikties, jo uzskatīja tos par tādu kā uzņēmumu nabadzības apliecību,” atceras Māris Ginters.


“Aizvadītajos gados izplatīta prakse bija, ka uzņēmumi, viens no otra iepērkot preci vai pakalpojumus, viens otram pārskaitīja naudu, tādējādi izvairoties no bartera darījumu noformēšanas. Šobrīd tas ir grūtāk, jo uzņēmumu rīcība ir tikai prece, bet naudas līdzekļu, kurus šādos darījumos ieguldīt,” skaidro Māris Ginters.


Arī VID attieksme nav viennozīmīga, jo tiek kontrolēts, vai bartera ceļa iegūta prece ir tiešām vajadzīga uzņēmuma saimnieciskai darbībai. “Domāju, ka ekonomikas stimulēšanas nolūkā kontrolējošās institūcijas krīzes posma laikā varētu būt pielaidīgākas. Iespējams, ka būs arī uzņēmumi, kas iemainītos pakalpojumus vai preci izmantos arī darbinieku motivācijai, tādējādi formāli apejot attiecīgos nodokļus, taču tas ir mazāks ļaunums nekā uzņēmumu dīkstāve vai bankrots,” uzskata Māris Ginters.


Bartera darījumu arī palielina slodzi grāmatvežiem, taču ne tik būtiski, lai šo procesu ietekmētu. “Attiecīgajā periodā ir jāsagatavo akts par savstarpējo rēķinu ieskaitu, un tas arī viss,” skaidro Māris Ginters.


Māris Ginters piemin, ka arī kardināls Jānis Pujāts sāvā Aglonas sprediķī, klātesot gan prezidentam Valdim Zatleram, gan arī premjeram Valdim Dombrovkskim, aicināja klātesošos naudas trūkuma dēļ mainīties ar esošajām un nepieciešamajām mantām un pakalpojumiem. “Kardināls gan runāja nevis par uzņēmumiem, bet gan mājsaimniecībām, taču šie principi ir vienlīdz aktuāli arī uzņēmējiem,” uzskata Māris Ginters.


Atgādinām, ka “Baltijas Konsultantu nams” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums šajā nozarē strādā jau 10 gadus un 2009.gadā apkalpo vairāk nekā 160 Latvijas uzņēmumus.


Plašāka informācija:

Māris Ginters, “Baltijas Konsultantu nams”

Mob. +371 29252369; Tel.: +371 67397558;

maris.ginters@bkn.lv; http://www.bkn.lv

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru