2010/03/07

Kristians Rozenvalds: Latvijā nav demokrātija

«Lai gan formāli ir radīti visi priekšnoteikumi, tomēr Latvijā nav demokrātija, jo vara nepieder tautai, bet gan šaurai cilvēku grupai gan valsts, gan daudzuviet arī pašvaldības līmenī. Diemžēl cilvēki neizprot demokrātijas būtību, jo demokrātija pirmām kārtām nozīmē tautas vairākuma varu. Taču līdz ar varu nāk arī pienākumi un atbildība,» uzstājoties ar publisko lekciju Latvijas Lauksaimniecības universitātē Sociālo zinātņu fakultātē uzsvēra Kristians Rozenvalds.


Portāls "Jelgavnieki.lv" raksta, ka Kristians Rozenvalds uzskata, ka vārda «demokrātija» jēga ir pazaudēta tulkojumā. Ja ikdienā tiktu lietots nevis svešvārds «demokrātija», bet piemērām latviskotie termini «tautvaldība» vai «tautas vara», tie būtu arī pareizāk izprotami. Kristians Rozenvalds uzskata, ka demokrātijas būtība ir tautas vairākuma gribas realizācija, nevis brīvība, iecietība un citi apzīmējumi, kuri bieži tiek nevietā lietoti kā sinonīmi vārdam «demokrātija». Arī šajā diskusijā tikai retais no studentiem norādīja, ka demokrātija ir tautas vara.


«Mēs dzīvojam nevis tā kā mums to gribētos, bet gan tā kā mums to kāds ļauj,» tā Kristians Rozenvalds, piebilstot, ka šī samierināšanās izpaužas ne tikai politikā, bet arī gluži sadzīviskās lietās. «Katru dienu kādam pārmaksājam, kā arī iegādājamies uzspiestas lietas, maksājam nejēdzīgus sodus un nodevas, taču joprojām nespējam organizēties, lai cīnītos par taisnību. Tas liecina par zemu attīstības pakāpi,» norāda Kristians Rozenvalds.


Par iedzīvotāju interesēm neatbilstošu piemēru Kristians Rozenvalds minēja veidu, kā šobrīd notiek televīzijas digitalizācija, kad par nesamērīgu samaksu iedzīvotāji tiek spiesti iegādāties mazattīstītus dekoderus bez ierakstīšanas funkcijas, kas visā pasaulē līdz ar digitalizāciju ir normāla parādība - skatīties savus iemīļotos raidījumus ierakstā bez reklāmas pauzēm.


«Lielveikalos daudzi pircēji iegādājās tikai akcijas preces, bet pat nesatraucas par to, ka akcijas dienā tā saucamā akcijas prece maksā pat vairāk nekā dienu iepriekš, kad tā vēl nebija akcijas prece. Tā taču ir visīstākā krāpšana!» nejēdzības uzskaita Kristians Rozenvalds.


«Latvietim ir viensētas domāšana. Atbildīgi latvietis uztver tikai to, kas notiek viņa paša viensētā, privātmājā, dzīvoklī, bet pārējais ir ārpusē, un līdz ar to atbildību par to nav jāuzņemas un iesaistīties tajā viņš nevēlas. Līdzīgi arī kāpņu telpas, ciema, pašvaldības un valsts līmenī. Bet, tā taču ir arī mana valsts!» uzskata Kristians Rozenvalds.


«Kā indivīdam, tā valstij ir jāspēj atbildēt uz jautājumu: kāds es gribu būt pēc gada, pieciem, desmit un divdesmit? Un tikai tad, ja nosprausts mērķis, uz to var arī tiekties. Arī vadītāja pirmais un galvenais uzdevums ir noteikt savas organizācijas mērķi, kā arī izplānot, kā šo mērķi sasniegt. Tad var ķerties pie koordinēšanas un kontroles, taču Latvijā gan valsts gan arī privāto organizācijas vadītāji labāk izvēlas strādāt bezmērķīgi, jo lēmumu pieņemšana vienmēr ir riskanta, tāpēc daudzi to atliek uz rītdienu,» rezumē Kristians Rozenvalds.



Saistītie raksti:

2010/03/06 - Raksts par lekciju portālā Jelgavnieki.lv

2009/06/29 - Neatkarīgā replika par "demokrātiju" "Neatkarīgajā Rītā avīzē

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru