2011/05/10

EDEN projektu konkursā - 12 pieteikumi

Ekonomikas ministrijas (EM) un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) projektu konkursam Eiropas izcilākie tūristu galamērķi ("European Destinations of Excellence" jeb EDEN) iesniegti 12 projekti, pie kuru vērtēšanas jau ķērusies konkursa komisija. 2011.gada projektu tēma bija saistīta ar arhitektūras pieminekļu izmantošanu tūrisma attīstībā.

“Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad konkursam tika iesniegti tikai seši projekti, šogad to ir gan ievērojami vairāk, gan tie lielākoties ir arī kvalitatīvāki,” vērtē “EDEN Latvija” projekta vadītājs Armands Muižnieks. Vairums iesniedzēju EDEN konkursā jau startē atkārtoti.
Armands Muižnieks piebilst, ka “gandrīz visi iesniegtie projekti ir no tām pašvaldībām un tūrisma galamērķiem, kas ir aktīvi tūrisma jomā un kuri ir sasnieguši to attīstības pakāpi, kad dominē ne tikai ekonomiskās, bet arī ekoloģiskās un sociālās attīstības aspekti. Lai gan Latvija ir arhitektūras pieminekļiem bagāta un konkursā teorētiski varētu būt pieteikumu pārbagātība, tā tomēr nav, jo, acīmredzot, pareiza un ilgtspējīga to izmantošana tūrisma attīstībā sagādā grūtības. Bet EDEN projekta galvenā ideja ir atbalstīt un palīdzēt potenciāliem, perspektīviem tūrisma galamērķiem, kuros reizē ar tūrisma objektu attīstību tiek domāts arī par līdzsvarotu tūrisma vietas nākotni un iedzīvotāju dzīves kvalitāti”.
Pieteikto tūrisma vietu vidū ir gan visa vecpilsēta, piemēram, Ventspils, Limbažu, Cēsu, Liepājas, gan izcelts viens, jauns vai perspektīvs, vai viesu atzinību jau pelnījis objekts (Liepājas Karosta, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, Morbergu vasaras mājas komplekss Jūrmalā), gan tematiski saistītu objektu kopums, vēsturisko objektu grupas (Tukuma apkaimes pilis, Lielupes ielejas pilis, Siguldas pils un Turaidas muzejrezervāts), gan izcelta vietas vēstures kāda šķautne (Līgatnes papīrfabrikas strādnieku ciemats).
Armands Muižnieks kā pozitīvu tendenci atzīmē to, ka arvien vairāk tiek novērtēta sadarbības nozīme tūrisma vietas attīstīšanai, jo īpaši, domājot par ārvalstu tūristu piesaistīšanu un viņu noturēšanu ilgāk Latvijā un valsts reģionos. Tā, piemēram, projektā “Tukuma apkārtnes pilis” apvienojušies trīs novadi – Tukuma, Engures un Jaunpils, projektā “Lielupes ielejas dārgumi” – Rundāles un Bauskas pašvaldības. No četriem Latvijas reģioniem projektā nav pārstāvēta tikai Latgale.
Pēc projektu pieteikumu izvērtēšanas un atbilstošāko tūrisma galamērķu apmeklējuma, maija vidū tiks nosaukts uzvarētājs. Vērtēšanas komisija iekļauti visu reģionālo tūrisma informācijas centru pārstāvji, kā arī Armands Muižnieks. Komisijas priekšsēdētāja ir EM Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova. 
2007.gadā Latvijā par izcilāko tūristu galamērķi tika atzīta Kuldīga, 2008.gadā - Latgales podnieki, 2009.gadā Tērvetes dabas parks, 2010.gadā kūrortpilsēta Jūrmala.



EDEN konkursam pieteiktie projekti
Pieteiktie projekti / pieteicējs / objekts / statistika
Dzīvā vēsture Ventspilī
(Ventspils pilsētas dome) 
Ventspils vēsturiskais centrs, kurā salīdzinoši nelielā teritorijā skatāmi visvairāk atjaunotu kultūrvēsturisku objektu Latvijā: 17.gs. Tirgus laukums, 18.gs. skolas ēka, tagad – Amatu māja, Nikolaja ev.luteriskā baznīca, senais Rātsnams - Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja, 1912.gadā būvētais Ventspils Latviešu biedrības nams - rekonstruētais Jaunrades nams ar Palnetāriju un Observatoriju, Livonijas ordeņa pils. Piejūras brīvdabas muzejs ar šaursliežu dzelzceļa ekspozīciju, kas iepazīties ar Austrumbaltijā vienīgo 600 mm platuma dzelzceļa līniju. 
Amatu mājā - audēju, podnieka, metālkalēja un fotogrāfa darbnīcas, vairākas atraktīvas muzejpedagoģiskās programmas. Planetārijā - zvaigžņu šovi, filmas. Livonijas ordeņa pilī – pirmā Latvijas muzeju digitālā ekspozīcija „Dzīvā vēsture ”, izglītojošas nodarbības un radošās darbnīcas. 
Tūristu skaits 2010. gadā Ventspilī: 490 000. Nakšņojumu skaits 147 549. 
Karostas cietuma starptautiskā atraktivitāte – sabiedriskās iniciatīvas veiksmes stāsts
(Pašvaldību SIA „Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs”)
Karostas cietuma ēka 19. gs. beigās 20. gs. sākumā būvēta kā hospitālis, bet 905. gada revolūcijā izmantota par matrožu ieslodzījuma vietu, vēlāk, gandrīz 100 gadus kalpojusi kā virssardzes īslaicīga disciplināraresta vieta Krievijas cara armijai, Latvijas Republikas armija, II Pasaules kara laikā vācu vērmahtam un padomju armijai, vēlāk arī atjaunotajai Latvijas Republikai. Pēdējie ieslodzītie uzrakstus uz kameru sienām atstājuši vēl 1997. gadā.
Ar Liepājas tūrisma informācijas biroja iniciatīvu ēka paglābta no sabrukuma. Karostas cietumā ik gadu tiek piedāvāti jauni tūrisma pakalpojumi – ekskursijas pa cietumu, uz Ziemeļu fortiem un pa Karostu, nakšņošanu cietuma kamerās, vairākas atraktīvas programmas, spiegu spēle „Bēgšana no PSRS”. Karostas cietuma muzejā – vairākas ekspozīcijas. Darbojas cietuma bufete. 
Pateicoties Karostas cietuma piedāvājuma oriģinalitātei, tas īsā laikā kļuva par Liepājas un vienu no Latvijas populārākajiem tūrisma galamērķiem. Astoņos tā darbības gados Karostu apmeklējuši 142 210 cilvēki. 2010.gadā ārzemnieki bija vairāk kā 4000 -  gandrīz trešdaļa no visiem apmeklētājiem. 
Tukuma apkārtnes pilis
(Tukuma tūrisma informācijas centrs) 
2003.gadā izveidots tūrisma produkts laika gaitā kļuvis par vienotu tūristu galamērķi, ko veido Durbes pils Tukumā, Šlokenbekas muiža Milzkalnē, Jaunpils pils, Jaunmoku pils un Kukšu muiža. Pilīs pieejamas ekspozīcijas, kolekcijas vai muzeji, dažādi servisi, piemēram, ēdināšana, izmitināšana, konferenču telpas, muzejpedagoģiskās programmas. 
Piedāvājumu papildina Pūres, Brizules, Zentenes, Lamiņu, Valdeķu, Zemītes, Zantes, Vānes un Rūmenes muižu kungu nami, kuros, lielākoties atrodas skolas. 
Piedāvātas arī tādas atraktīvas aktivitātes kā nakts ekskursija, izrāde ar apmeklētāju piedalīšanos, vīna, viduslaiku mielasta baudīšana, viduslaiku ieroču atpazīšana, kāzu ceremonija viduslaiku stilā Jaunpilī, zīmju atšifrēšana ekskursijā, izzinoša Mammas dabas programma skolniekiem, kāzu ekskursija ar pārbaudījumiem jaunlaulātajiem, zāļu tēju degustācija Jaunmoku pilī. 
Pēdējo 3 gadu laikā „Tukuma apkārtnes pilis” apmeklējuši gandrīz 200 tūkstoši apmeklētāju, 93,4% no tiem Latvijas ceļotāji. 
Senpilsēta dzīvo laikam līdzi
(Valmieras pilsētas dome)
Nelielā senpilsēta ar ainaviski skaistām vietām, labiekārtotām un mūsdienīgu pielietojumu rodušām senajām ēkām: Sv.Sīmaņa luterāņu baznīca, Livonijas ordeņa pils pilsdrupas un atsegtie pils aizsargmūri, Valmieras muzejs. 
2010.gadā Valmieras Novadpētniecības muzeja apmeklētāju skaits: 52053, no tiem 673 ārvalstu viesi. 
Arhitektūras pieminekļu iesaiste un pilnveidošana tūrisma galamērķa attīstībai Siguldā un Turaidā
(Siguldas novada dome)
Siguldas viduslaiku pils un Turaidas muzejrezervāts, Turaidas pilskalns un viduslaiku pils . 
Turaidas muzejrezervāts - vienīgais muzejrezervāts Latvijā. Ekspozīcijas par Turaidas vēsturiskā centra notikumiem Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā, sākot no 11. gadsimta. Viduslaiku pils komplekss, cietums, senā koka baznīca, muižas saimnieciskais centrs, Dainu kalns. Daudz kultūras  pasākumu, tradicionālo godu. 
Siguldas viduslaiku pilsdrupas ar  aizraujošo skatu pāri Gaujas senlejai uz Turaidas un Krimuldas centriem. Brīvdabas estrādē - kultūras un mūzikas pasākumi. 
Apmeklētāji 2010. gadā: Siguldas TIC: 21 820, Turaidas muzejrezervāts: 192 227
Līgatnes papīrfabrikas ciemats- strādnieku vēsturiskā dzīvesveida liecinieks
(Līgatnes novada dome)
Līgatnes vēsture jau vismaz divsimt gadus ir visciešākajā veidā saistīta ar papīra ražošanu. Ap Līgatnes papīrfabriku radītā strādnieku ciemata vēsturiskais centrs -unikāls 19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis, celts kā savulaik modernākais strādnieku ciemats Eiropā. Komplekss kopš 19. gs. saglabājies neskartā veidā. Labi saglabājušās gan vēsturiskās dzirnavas, kurās uzsākta papīra ražošana Līgatnē, gan papīrfabrikas ražošanas un administrācijas ēkas, gan vēsturiskais, pēc Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta veidotais sabiedrisko ēku komplekss, kas ietver kultūras
namu, dzemdību namu (vēlāko ambulanci), aptieku un slimnīcu (tagadējo veco ļaužu pansionātu).
Īpaši saudzējama un unikāla vērtība ir koka arhitektūras paraugi, strādnieku dzīvojamās rindu mājas. Unikāli strādnieku dzīvesveida liecinieki ir t.s. brūzīši jeb palīgēkas, kur cepta maize un vārīta veļa. Rekonstruēts 1889. gadā celtais papīrfabrikas sardzes namiņš, kur iekārtots TIC.
Vēsturiskajā centrā atrodas arī pagrabu alas, kas izkaltas smilšakmens iežos un izmantotas sakņu un dārzeņu uzglabāšanai. Daļa alu šo funkciju pilda arī šodien.
Līgatnes teritoriju gadā apmeklē ap 75 000 tūristu. 
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis – Jelgavas atdzimšanas stāsts
(Jelgavas reģionālais tūrisma centrs)
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas Atjaunotais zvanu tornis atklāts 2010.gada 16.novembrī, 66 gadus pēc baznīcas nopostīšanas. Tā ir liecība par  resensanses laika arhitektūru Jelgavā, Latvijas brīvvalsts laikā te tika noturēti dažādi piemiņas brīži, notika koncerti. 1944.gadā Jelgavas pilsēta tika gandrīz nopostīta, tai skaitā baznīca, 1954.gadā Padomju armijas sapieri saspridzināja baznīcas ēkas drupas, miltāristu vajadzībām atstājot tikai zvanu torni.
Torņa augstums ir 50,17 m. Tornī izvietotas vēstures ekspozīcijas, konferenču telpas, restorāns izstāžu zāle un skatu laukums. Ekspozīcijās izmantotas jaunās tehnoloģijas un modernas multimediju programmas, vēsturi pasniedzot mūsdienīgā, netradicionālā veidā. 
„Vecie Limbaži”
(Limbažu tūrisma informācijas centrs)
Limbažu pilsētas vēsturiskais centrs - Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Apbūve pamatā veidojusies 18.- 19. gadsimtā.
Limbažu muzejā-teorētiski praktiskās nodarbības, muzejpedagoģiskās stundas. 2010. gadā atjaunota bijušās fabrikas „Limbažu filcs” darbība, piedāvājot filcēšanas nodarbības un ekskursijas. 
Ekskursiju piedāvājums Ausekļa Limbažu teātrī.
TIC apkalpoto tūristu skaits pērn - 3692 – kopējais, no tiem 610 ārvalstnieki 
"Lielupes ielejas dārgumi"
(Bauskas novada dome)
Ielejas dārgumi – blīvi izvietotas senatnīgas krāšņas pilis un muižas ar parkiem, kā arī citi vēturiskie objekti: Bauskas pils, Rundāles pils, Mežotnes pils, Kaucmindes pils, Mašīnu muzeja izstāde pie Bauskas, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, Bauskas vecpilsēta, Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīca, Bauskas Rātsnams, Mežotnes pilskalns. 
Rundāles pils - skaistākā Latvijas pils, viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Latvijā, nozīmīgs baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku.
XV gs. Livonijas ordeņa cietoksnis – Bauskas pils saglabājusi autentisku Rātslaukumu un ielu plānojumu. Bauskas rātsnams - viens no lielākajiem rātsnamiem Latvijā. 
Mežotne bija seno zemgaļu cietoksnis, tagadējā pils celta, XVIII un XIX gs. mijā, ir viens no klasicisma stila arhitektūras šedevriem Latvijā. Mežotnes pilskalns - viens no lielākajiem IX-XIII gs. zemgaļu nocietinājumiem. 
Rundāles pils apmeklētāji pērn – 126 166 apmeklētāji, 59 % no tiem ārzemnieki.
Mežotnes pils - 3250 apmeklētāji, Bauskas pils 35 368. 

Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīcas ēku un botāniskā dārza ansamblis
(Jūrmalas pilsētas dome)
Slavenais Latvijas mecenāts, būvuzņēmējs, arhitekts Kristaps Morbergs Dzintaros, kas ir viens no greznākajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem rajoniem Jūrmalā, 1883.gadā uzcēla vasarnīcas kompleksu. Tik eleganta un izsmalcināta neogotiskās koka arhitektūras pieminekļa otra Latvijā nav. 
Liela logu (dzīvojamā mājā vien ap 10 dažādu logu veidu), izmantojot pāri palikumus no  būvgaldniecības izstrādājumiem. Mākslinieciskās vērtības: griestu gleznojumi, polihromas neorenesanses podiņu krāsnis un kamīni, parketi, vitrāžas, oriģinālas durvis, logu stiklojumi, oriģinālas dēļu grīdas un virkni sīkdaļu, kas tiks restaurētas un saglabātas. Koķets, filigrānām metāla mardziņām, koka jumtiņu ar ozolkoka koloniņām tiltiņš starp dzīvojamo ēku un augu paviljonu. Atjaunots botāniskais dārzs ar retām augu sugām, atjaunojot sākotnējo tā plānojumu. 
Ēku īpašnieks novēlējis Latvijas Universitātei. Kopš 2001.gada turpināta tradīcija izmaksāt K.Morberga stipendijas. Vairāki stipendiju saņēmēji vadījši ekskursijas Morberga vasarnīcā. 
Vidēji gadā apmeklē ap 1000 atpūtnieku.
Tūkstots vēstures pēdu Cēsīs
(Pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”)
Vecpilsētā ar Cēsu pils kompleksu tās centrā, Sv.Jāņa luterāņu baznīcu, Riekstu kalnu-pilskalnu, Āraišu arheoloģiskais muzejparku un Ungurmuižu Cēsu apkārtnē. 
Livonijas ordeņa Cēsu pils celta 13. gs. sākumā, pārbūvēta 16.gs. Organizētas teatralizētas, viduslaikiem raksturīgas programmas un spēles, kāzu ceremonijas, seno rotu darināšana, loka šaušana, ķegļu spēle pils dārzā, kultūras pasākumi, Cēsu Mākslas festivāls, Eiropas vēsturisko filmu festivāls. 
Cēsu Jaunā pils celta vecās ordeņpils vārtu nocietinājuma vietā 18.gs. otrā pusē, viens no agrākajiem gotizācijas piemēriem Latvijā. Cēsu vecpilsētas bruģētās ielas saglabājušas viduslaiku plānojumu, arī vecās celtnes ar sarkaniem kārniņu jumtiem, slēgtiem pagalmiņiem. Sv. Jāņa baznīca bijusi lielākā baznīca Vidzemē. 
Āraišu ezerpils bija apdzīvota 9.-10. gadsimtā, to cēluši un apdzīvojuši senie latgaļi. Notiek seno amatu demonstrējumi, tradicionālie gadskārtu svētki. 
Ungurmuiža - milzu ozolu ieskauts 18. gadsimta koka ēku ansamblis, vienīgā šāda veida baroka koka celtne ar bagātīgiem sienu gleznojumiem. Par tradīciju kļuvušas tējas pēcpusdienas Tējas paviljonā, koncerti, mazie opermūzikas svētki, dabas izpētes pasākumi. 
Ik gadu Cēsis apmeklē aptuveni 400 tūkstoši tūristu.2010. gadā Cēsu pils kompleksu apmeklēja 61 001, Āraišu muzejparku – 11 639, Ungurmuižu – 5000 interesenti. 
Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs – sajūtu tuvplāni, Berči mantojuma zelta fonds
(Liepājas pilsētas dome) 
Liepājas vēsturiskais centrs ar 16.gs. - 17.gs. sākuma ielu tīklu un apbūvi, baznīcām, tirgiem, vecajām rūpnīcām, spīķeriem, Jūrmalas parku, Gulbju dīķīti, slavenā arhitekta Paula Maksa Berči daudziem objektiem, piemēram, Sv. Annas luterāņu baznīca, dzīvojamās ēkas ar izsmalcinātu fasādes apdari, renesanses, neogotikas stilā, Nikolaja ģimnāzija, stallis ar ratnīcu, tagad Liepājas muzeja saimniecības ēka. Pilsētas sirds - Rožu laukums. Tūrisma maršruti “Pa Berči pēdām”, “Kā pa notīm”, ekskursijas pa Liepājas vēsturiskajām vietām. Regulāri tiek organizētas dažādas aktivitātes, piemēram, tirdziņi, karnevāli, veloceliņš cauri pilsētai, iebruģētas notis ekskursijas maršrutam. Vecpilsētā – arī moderni vides objekti. 
Vasarā vienā mēnesī Liepāju apmeklē vairāk kā 3 tūkstoši tūristu, gandrīz puse – ārvalstu. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru