2011/06/08

Kristiana Rozenvalda aicinājums veidot partiju "Kristīgi sociālā ūnija"

Domājot par iespējamām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, uzskatu, ka ir piemērots brīdis atkārtoti aktualizēt nepieciešamību izveidot partiju “Kristīgi sociālā ūnija”, par kuras veidošanu kopā ar kardinālu Jāni Pujatu tika diskutēts jau 2008. gada sākumā. Atbilstoši nosaukumam “Kristīgi sociālās ūnijas” mērķi būtu kristīgās morāles principos balstīta sociāli atbildīga rīcība gan politikā, gan valsts pārvaldē, gan jebkurā citā darbā.

Mērķis nav partija, bet kristīga un sociāli atbildīga politika
Partijas izveidošana nav pašmērķis. Mērķis ir mainīt esošo politikas darba kārtību, lai tā tiktu pakļauta sabiedrības interesēm, būtu kristīga un sociāli atbildīga. Tāpat mērķis ir mobilizēt cilvēkus, kuri izjūt nepieciešamību pēc šādas politikas. Svarīgāk par uzvaru vēlēšanās ir attiecīgi domājošu cilvēku iedrošināšana, aktivizēšana, viņu balss sadzirdēšana un rīcības pamanīšana uz Latvijas politiskās skatuves.
Jau pierasts, ka vēlētāji tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām pauž neapmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem. Tas ir tāpēc, ka parlamentā nav pārstāvētās noteiktas ideoloģijas, bet gan ievēlētas tiek neizprotami veidotas personu kopas un apvienības. Koalīcijas būtu jāveido pēc vēlēšanām, nevis pirms tām. Sākotnēji ir jāpanāk, lai parlamentā un arī pašvaldībās būtu proporcionāli pārstāvēti gan visu pušu nacionālisti, darba devēji un darba ņēmēju pārstāvji, reģionu un pilsētu, tāpat arī kristīgo, konservatīvo, liberālo un kreiso uzskatu paudēji. Un tad arī būs kam un par ko debatēt, nevis kā līdz šim.

Pamats – spēcīga ideoloģija
Daudzās Eiropas valstīs kristīgā politika ir ļoti populāra, jo īpaši Vācijā. Lai gan arī mūsu sabiedrībā ir pieprasījums pēc kristīgas un sociāli atbildīgas politikas, Latvijā šis virziens ir nekopts. Partijas līdz šim no tā ir vairījušās, iespējams, tāpēc, ka panākumus ir vieglāk gūt ar nekonkrētām idejām, nevis pozicionējoties ar ļoti konkrētu piedāvājumu, kas varētu būt aktuāls, iespējams, tikai 5–10% vēlētāju. Diemžēl Latvijā priekšstats par kristīgo politiku ir pabojāts, un arī vārdu “sociāls” politikā lietot nav populāri.
Kristīgi sociālās ūnijas darbība tiktu balstīta uz ļoti spēcīgām, daudziem tuvām un saprotamām idejām – kristīgo morāli un sociālo atbildību.
Jo precīzāka un skaidrāka ir partijas ideoloģija, jo mazāka ir tās potenciālā atkarība no sponsoru savtīgās ietekmes. Spēcīga ideoloģija var aizstāt nepieciešamību pēc spēcīgiem līderiem un atkarību no tiem. Šobrīd nav arī iepriekš iezīmētu līderu, kuriem būtu vajadzīgi līdzskrējēji vai fona masa, kā tas nereti ir bijis Latvijas politikā.

Latvijas politika nav pārstāvnieciska
Latvijas ļaudis ir politiski inerti. Politiskajās partijās iesaistījies mazāk nekā 1% valsts iedzīvotāju, un tas ir pārāk maz, lai nodrošinātu aktīvu visas daudzveidīgās sabiedrības līdzdarbību valsts attīstības procesos. Tāpēc ir jāpiedāvā iespēja aktīvāk līdzdarboties tiem, kuri līdz šim Latvijas politikā savu vietu nav atraduši. Manuprāt, šis ir īstais brīdis, lai cilvēkus atkārtoti uzrunātu.
Ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki neiesaistās politikā. Dažas Latvijas partijas ir veidotas kā biznesa projekti, savukārt citas – lai apmierinātu kāda ambīcijas. Vairumā partiju jūtama to spices atrautība no ierindas biedriem. Īpaši jāuzsver tas, ka partiju ideoloģijas ir ļoti izplūdušas, deklaratīvas. Vērā ņemams ir arī fakts, ka ne viena vien partija ir tautas acīs degradējusies, vienlaikus diskreditējot pašu partiju institūtu kā tādu.

Kristīgi sociālās ūnijas biedri
Kristīgi sociālajai ūnijai nav jābūt vienīgi kristiešu organizācijai, tai jābūt atvērtai ikvienam, kurš uzskata, ka kristīga ētika ir palīgs orientācijai jebkurā darbības jomā. Arī Vācijā ne visi KDS vai KSU biedri ir kristieši, un daudz kristiešu darbojas citās partijās, tomēr abas minētās kristīgās partijas ir tās vietnes, kur pulcēties līdzīgi domājošiem, savveida domnīcas, kur attīstīt savas idejas un piedāvāt tās citiem.
Kristīgi sociālā ūnija varētu apvienot gan tos, kuri līdz šim politikā nav darbojušies, gan arī tos, kuri, būdami sociāli aktīvi, bija atraduši ceļu uz kādu no partijām, taču savu vietu tajā neatrada ideoloģisku atšķirību vai citu iemeslu dēļ. Zinu tādus cilvēkus gan Latvijas Pirmajā partijā, gan "Jaunajā laikā". Vienu gan gribētos panākt – lai organizācijā būtu tikai tie, kas patiesi, ar pārliecību atbalsta kristīgas un sociāli atbildīgas politikas principus. Daudzas Latvijas partijas ir tikušas sagrautas no iekšienes, kad tām, konjunktūristisku apsvērumu mudināti, pievienojās cilvēki ar citu ideoloģiju vai arī tādi, kuri hameleoniski ir gatavi pieņemt jebkuru ideoloģiju.

Par ūniju un nosaukumu
Partijas nosaukumu – "Kristīgi sociālā ūnija" – savulaik ierosināja kardināls Jānis Pujats, un tas kalpo kā viņa svētība. Nav mazsvarīgi, ka tieši šāds nosaukums ir partijai, kura jau 65 gadus satriecoši veiksmīgi darbojas Vācijā, Bavārijā un kopā ar kristīgajiem demokrātiem arī visas Vācijas mērogā. Ja kaut kas veiksmīgi darbojas, tas nav jāizgudro no jauna, bet gan no tā gudri jāpārņem viss vērtīgais.
Vārds “ūnija” gan nav bieži lietots latviešu valodā, tomēr tas varētu kalpot kā šīs potenciālās organizācijas atšķirības zīme no citām partijām. Tomēr skaidrs ir viens – būtisko atšķirību neveidos vis nosaukums, bet ideoloģiskā platforma un uz tās pamata veiktie darbi.

Kādam bija jāuzņemas iniciatīva
Es pats politikā neraujos, man būtu interesantāk arī turpmāk politiskos procesus vērot no malas. Taču kādam ir jānāk ar sākotnējo iniciatīvu, un tāpēc es publiskoju savu un savu domubiedru vēlmi izveidot “Kristīgi sociālo ūniju”, labi apzinoties, ka tā ir liela atbildība un uzdrīkstēšanās. Ja šāda organizācija tiktu radīta, es labprāt tajā darbotos kā viens no ideologiem un arī sabiedrisko attiecību speciālists, jo tā ir joma, kurā jūtos drošs par savu kompetenci. Jau šobrīd labi zinu, ka būs arī tādi, kas meklēs manu savtīgumu, nekādi nespējot noticēt, ka joprojām ir dzīvi arī ideālisti.
Ideju par kristīgu un sociāli atbildīgu politiku es nesu sevī jau ilgi, un man ir grūti samierināties ar to, ka Latvijas politiskajā varavīksnē šīs krāsas nav. Man nav par ko balsot! Es nejūtos pārstāvēts ne Latvijas parlamentā, ne arī pašvaldībās. Tāpēc speru šo soli. Tā arī ir vienīgā mana savtīguma izpausme.

Partijas liktenis pašu rokās
Kad pirms trim gadiem pirmo reizi publiskoju ideju par “Kristīgi sociālo ūniju”, tas bija kā tests, kas parādīja, ka šādai iniciatīvai vēl ir jānobriest. Varēja jau tad saspringt un partiju tomēr nodibināt, taču, ja partijas ideja dzīvo tikai pāris iniciatoru galvās, tad tai nav nākotnes. Latvijā jau tāpat ir pietiekami daudz sintētiskas politikas. To, vai pa šiem gadiem kaut kas ir mainījies sabiedrības attieksmē, rādīs laiks, taču pastāv cerība, ka jaunajos apstākļos, meklējot jauno politikā, varētu aktivizēties arī vajadzība pēc šādas partijas.

Šobrīd nekāds konkrēts nākamais solis nav ieplānots. Iesākuma ir jāizvērtē attieksme pret šo iniciatīvu, jāizvērtē, kas pa trim gadiem ir mainījies. Ja šis publiskais aicinājums mudinās interesentus nākt kopā un rīkoties, tad, esmu pārliecināts, ka Dievs parādīs labāko ceļu konkrētai rīcībai.


Kristians Rozenvalds,
sabiedrisko attiecību speciālists,
bezpartijisks politikas procesu vērotājs un komentētājs

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru