2013/09/18

Eiropas iespiedindustrija pauž satraukumu par mēģinājumiem piemērot nodokli drukātajai reklāmai Latvijā


pastedGraphic.pdf
Kā organizācijai, kas pārstāv Eiropas iespiedindustriju, Intergraf ir dziļas bažas par Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mēģinājumiem piemērot nodokli drukātajai reklāmai. Ar šo vēstuli Intergraf vēlas norādīt uz būtiskajām ekonomiskajām sekām, kas var rasties šī, uz nepareiziem vides aizsardzības argumentiem balstītā, nodokļa ieviešanas gadījumā. Ierosinātā nodokļa augstā likme jūtami ietekmēs gan Latvijas, gan arī Eiropas poligrāfijas rūpniecības uzņēmumus, kas apgādā Latvijas tirgu.

Laikā, kad Eiropas Komisija cenšas „pavērst rūpniecības panīkušo lomu Eiropā no tās pašreizējā līmeņa, kas pašlaik ir 16% IKP uz pat 20% līdz 2020. gadam” (Rūpniecības politikas ziņojuma koriģējums, 2012. gada oktobris, COM(2012)582) šādas likumdošanas izmaiņas var negatīvi ietekmēt ražošanas sektoru, kas sastāv no 120 000 uzņēmumiem (vairāk nekā 6% no visas apstrādes rūpniecības), tajā ir nodarbināti 725 000 cilvēki (vairāk nekā 3% no visas ES ražošanas rūpniecības) un tiek sasniegts € 88 miljardu apgrozījums (vairāk nekā 1,5% no visas ES ražošanas rūpniecības). 

Poligrāfijas sektors jau tagad saskaras ar dažādiem izaicinājumiem konkurētspējas ziņā – ekonomiskās krīzes ietekme, augošā zemu izmaksu valstu konkurētspēja, (drukātas reklāmas importa apjoms no Ķīnas pēdējo 10 gadu laikā ir četrkāršojies), konkurence no elektroniskajiem medijiem. Šāds nodoklis radītu iespiedindustrijai konkurences ziņā vēl neizdevīgāku stāvokli, kas būtu par iemeslu paredzamai dažu drukātās reklāmas tirgus segmentu iznīcībai Latvijā. 

Tāpat kā vairākums papīra materiālu, drukātā reklāma bieži tiek netaisnīgi un nepareizi uztverta vides kontekstā. Bieži tiek teikts, ka ar vidi saistīti nodokļi palīdzēs samazināt reklāmas ietekmi uz vidi, samazinot papīra reklāmas materiālu ražošanu un atkritumu papīra apjomu. Šis arguments situāciju atttēlo nelīdzsvaroti un maldinoši. 

No vienas puses, šādā pieejā vispār netiek ņemtas vērā milzīgās pūles, kas tiek veltītas papīra pārstrādei, kurā iesaistīts arī poligrāfijas sektors. Otrreizējas pārstrādes apjoms 2012. gadā Eiropā ir sasniedzis 71,7%. 

Saistībā ar poligrāfijas procesiem šajā pieejā netiek ievērots, ka Eiropas līmenī poligrāfijas sektors tiek regulēts ar stingrām vides prasībām, ko papildina arī brīvprātīga iniciatīva Eiropas, valsts un uzņēmumu līmenī uzlabot sektora sniegumu vides jomā. 

Turklāt, šajā pieejā aplūkota tikai drukātās reklāmas ietekme uz vidi pieņemot, ka neradīsies pārdales efekts vai šajā gadījumā - arī pievēršanās videi nekaitīgiem reklāmas veidiem. Ja reklāma uz papīra kļūs pārlieku dārga, vēl vairāk izplatīsies reklāma elektroniskajos medijos. Lai gan elektronisko mediju ietekme uz vidi tiek pietiekami pētīta, ir pilnīgi skaidrs, ka tā noteikti nav maza, īpaši, ja pievērš uzmanību elektrības patēriņam un elektriskā un elektroniskā aprīkojuma atkritumu apsaimniekošanai. 

Uzņēmēji jau ir īstenojuši veiksmīgus risinājumus, ar kuriem iedzīvotāji var izteikt savu vēlēšanos vai nevēlēšanos saņemt, visiem sūtītu, drukātu reklāmu savā pastkastītē. Šie risinājumi ir lietderīgi gan klientiem, gan reklāmas uzņēmumiem, jo ļauj izvairīties no nevajadzīgām izmaksām. 

Iepriekš minētais apliecina, ka vides apsvērumus vajadzētu izvērtēt līdzsvarotākā veidā, un tos nevajadzētu izmantot nepareiziem mērķiem. 

Līdzīgi ir rīkojusies Dānijas valdība, kura ierosinājusi ieviest vides nodokli visai izsūtāmajai drukātajai reklāmai un bezmaksas presei, bet tās ierosinātā nodokļa likme ir daudz zemāka. Intergraf par iepriekš minētajiem jautājumiem ir vērsusies Eiropas Komisijā. Dānijas nodokļa likumprojekts vēl nav ieviests, jo Eiropas Komisija vēl joprojām pārbauda, vai tā teksts ir saskaņā ar valsts atbalstam piemērojamajiem Eiropas noteikumiem. 

Intergraf ir bažas par to, ka drukātās reklāmas aplikšana ar nodokļi Latvijā smagi ietekmēs poligrāfijas nozari bez īpašiem ieguvumiem vides uzlabošanas jomā, tāpēc aicina Latvijas valdību pārskatīt tās ierosināto priekšlikumu. 

Ar cieņu 
 
Beatrise Kloze 
(Beatrice Klose) Intergraf ģenerālsekretāre

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru