2013/09/05

“Valdo” piedāvā uzņēmumiem nodalīt ražošanu un pārdošanu

“Piedaloties 18. starptautiskajā pārtikas izstādē “Riga Food 2013”, mūsu galvenais vēstījums ir adresēts pārtikas ražotājiem. Lai viņi koncentrējas uz kvalitatīvu un efektīvu ražošanu, bet produkcijas mārketingu un izplatīšanu uztic “Valdo”! Mēs esam šīs jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi,” informē “Valdo” komercdirektore Iveta Švarce.
  
“Ņemot vēra to, cik plaši esam pārstāvēti Latvijas veikalu plauktos, kur mūs ik dienu var ievērtēt ļoti daudzi Latvijas pircēji, šādā izstāde mēs esam ne tāpēc, lai piedāvātu produkcija gala pircējiem. Bet šī izstāde ir iespēja vienkopus satikt nozares profesionāļus, tai skaitā veikalu ķēdes un arī pārtikas ražotājus. Tā ir mūsu mērķauditorija. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijas pārtikas ražotājiem vēl ātrāk, lētāk un plašāk nonākt pie sava patērētāja,” stāta Iveta Švarce. 

“Savā stendā mēs rādām efektīvus sadarbības piemērus ar pārtikas ražotājiem. Mēs paši, kā zināms, neražojam margarīnu, majonēzi, sieru, kečupu, ne arī kādu citu no tautā pazīstamajiem “Valdo” pārtikas produktiem. Vienīgā mūsu ražošana, ja tā to var saukt, ir bakalejas fasēšana, tai skaitā rīsi, griķi, prosa, pelēkie zirņi u.c. Mūsu profils ir produkcijas mārketings un izplatīšana,” skaidro “Valdo” komercdirektore Iveta Švarce. 

“Mēs lepojamies ar esošajiem sadarbības piemēriem, tomēr to varētu būt daudz vairāk. Un traucē ne tik daudz ekonomiskie apstākļi, bet mentalitāte. Ražotājs baidās zaudēt kontroli par visu procesu, baidās no kooperācijas. Ir tik daudz neracionālā, un daudz godkāres un ambīcijas. Pat izprotot, ka vairāk varētu pārdod apvienojoties, tik un tā paliek pie savas tirgū nepazīstamās vai pat neesošās preču zīmes, jo mentalitāte neļauj strādāt kāda cita labā. Visu gribās pašam,” novērojusi Iveta Švarce. 

“Mums vēl Latvijā pietrūkst tā biznesa kultūra. Paši grib darīt visu, sēdēt uz vairākiem krēsliem vienlaicīgi. Kāpēc ražotājs Latvijā jūtās mazāk gandarīts par to, ka viņa produkts tiek pārdots ne ar savu preču zīmi? Cituviet tā nav! Tur audzētājs audzē, ražotājs ražo, izplatītājs izplata, bet tirgotājs tirgo. Un visi jūt gandarījumu par labi paveikto darbu, to darbu, kurā katrs jūtas visatbilstošāk,” stāta Iveta Švarce, piebilstot, ka viņasprāt nav iespējams būt vienlaicīgi gan labākajam pārtikas tehnologam, gan ražotājam, gan iepakotājam, gan mārketinga speciālistam vai izplatītājam. 

“Jā, uzticot mārketingu un izplatīšanu kādam citam, pārtikas ražotājs zaudē daļu no savas neatkarības, taču iegūst vēl lielāku brīvību attīstīt ražošanu, lai tā būtu vēl efektīvāka un kvalitatīvāka. Tad vairs nav jādomā, vai un par kādu cenu produkciju kāds pirks. Ražotājam tikai jākoncentrējas, lai saražots tiktu kvalitatīvi un savlaicīgi,” skaidro Iveta Švarce. 

“Apvienošanas un kooperēšanās ar katru brīdi kļūst arvien aktuālāka. Vēl nesen bija iespējams, ka katrs ražotājs, tai skaitā arī neliels, pats uztur savu autoparku, pats algo savu tehnologu un dizaineri, pats algo un izrīko savu pārdošanas nodaļu. Bet ja visas šīs lielās izmaksas ir jāiekļauj produkta cenā, tas kļūst nekonkurētspējīgs ne tikai starptautiskā, bet arī pašmāju tirgū. Tāpēc uzņēmumi apvieno savu pūliņus, tai skaitā specializējoties un kooperējoties,” novērojusi Iveta Švarce.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru