2014/01/20

Aicina lobēt augstāku pievienoto vērtību kokapstrādē

Biedrība "Par augstu pievienoto vērtību kokapstrādē", kuru 2013.gada vasarā izveidoja vairāki Latvijā zināmi līmētās koksnes ražotāji, nolēmusi paplašināt savu pārstāvniecību, biedrībā aicinot pievienoties arī citus uzņēmumus, kuri no Latvijas kokiem ražo produkciju, rada pievienoto vērtību, dod vietējiem darba vietas.

Atgādinām, ka lai veicinātu izpratni par nepieciešamību valstiski vēl vairāk stimulēt augstāku pievienoto vērtību kokapstrādē, biedrību "Par augstu pievienoto vērtību kokapstrādē" 2013.gadā dibināja Latvijā zināmi līmētās koksnes ražotāji SIA "Flora", SIA "Kontekss", SIA "Pallant", SIA “Vēvers”, SIA “Arnis”. 

SIA “Kontekss" līdzīpašnieks Mārtiņš Gailis, kurš ievēlēts arī par biedrības "Par augstu pievienoto vērtību kokapstrādē” priekšsēdētāju, atgādina, ka jau dibibinot šo biedrību, tika pieļauts, ka tās darbībā tiks aicināti līdzdarboties ne tikai pārējie Latvijas līmētās koksnes ražotāji, bet arī citi augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražotāji Latvijā.

"Nav jau mums, koksnes līmētājiem, tās intereses tik ļoti specifiskas. Mums ar citiem pievienotās vērtības ražotājiem ir vairāk kopīgā. Mūs vienādi interesē, lai Latvijas koks prioritāri tiktu nevis izvests pēc pirmapstrādes uz ārvālstīm, šādi it kā veicinot eksportu, bet gan primāri būtu kā izejmateriāls tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri te radījuši darba vietas, maksā nodokļus, un veic dziļāku apstrādi jeb pievieno augstāku vērtību," stāsta biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Gailis.

Savukārt SIA "Flora" direktors Juris Bušs, kurš bija arī viens no biedrības dibināšanas iniciatoriem, jau iepriekš publiski norādīja, ka "lai gan politiķu un izpildvaras līmenī tik daudz tiek runāts par nepieciešamību veicināt ražošanu ar’augstāku pievienoto vērtību, taču reālie darbi ar šiem lozungiem nesakrīt. Būtībā šī brīža situācija veicinot to, ka Latvijas kokmateriāli tiek eksportēti ar viszemāko pievienoto vērtību, tās pievienošanu brīvprātīgi atdodot zviedriem un citiem, kuri no Latvijas kokus importē."

"Loģiski taču būtu, ka Latvijas koku resurss primāri nonāktu tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri spēj no šīs Latvijas bagātības iegūt vislielāko pievienoto vērtību, bet šobrīd ir ačgārni, jo labvēlīgi apstākļi ir tiem, kas šo resursu izpārdod ārvalstu pārstrādātājiem, kamēr Latvijas pārstrādātāji spiesti iztikt no tā, kas paliek pāri," uztraucas Juris Bušs. 

"Nav jau tā, ka kāds apzināti veicina to, lai Latvijas ražotājiem būtu neērti iepirkt izejmateriālus, lai mums tie būtu dārgāki, taču rezultāts ir tāds, kas mūs neapmierina. Izskatās, ka no valsts ekonomisko radītāju viedokļa ir labi, kā ir, jo koks tiek eksportēts, un eksporta rādītāji ir labi, tie aug. Uz papīra viss taču izklausās tik pareizi un pat cerīgi," retoriski komentē Juris Bušs. 

"Šī brīža situācija, manuprāt, ir strupceļš. Es uztraucos ne tikai par savu uzņēmumu un nozari, bet arī par Latvijas ekonomiku. Šobrīd vajag vairāk veicināt, lai te būtu daudz uzņēmumu, kas no Latvijas kokiem saražotu produkciju ar augstu pievienotu vērtību un ekspo’tētu to. Tā vietā eksportēts uz ārvalstīm tiek Latvijas kokmateriāls, bet no Latvijas tam līdzi dodas darbaspēks, lai turienes uzņēmumos ražotu mēbeles, logus, durvis un citus kokapstrādes gala produktus," stāsta Juris Bušs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru